Par spīti Covid-19 pandēmijai un lielajai darba slodzei, ko šī vīrusa infekcija sagādāja, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pagājušajā gadā sasniedza savus stratēģiskos mērķus. Dati par 2020.gadu liecina – ir uzlabojusies operativitāte augstākās prioritātes izsaukumos, un visā Latvijas teritorijā ir samazinājies to apdzīvoto vietu skaits, kur līdz šim mediķu ierašanos iedzīvotājiem nācās gaidīt ilgāk. Tāpat NMPD brigādes ātrāk diagnosticē un slimnīcā nogādā pacientus ar akūtu infarktu, insultu un politraumu, bet attiecībā uz personālresursu nodrošinājumu samazinājusies ir darbinieku mainība.
NMPD direktore Liene Cipule: „Ātrāka nokļūšana adresē uz augstākās prioritātes izsaukumiem, kvalitatīva un pacientiem droša sniegtā palīdzība, zinoši, motivēti un apmierināti darbinieki – tie bija uzdevumi, kurus dienests sev izvirzīja 2019.gadā, veidojot pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības stratēģiju nākamajiem gadiem. Sasniegt stratēģiskos mērķus nebija viegli, jo, mainot brigāžu darba laikus un veidojot jaunas – divu personu brigādes – pārmaiņas dienestā bija lielas, un ne visiem sākotnēji tās šķita pareizas. Izaicinājums bija arī Covid-19 pandēmija, kas sagādāja daudz darba un papildu uzdevumus dienestam. Tomēr, neraugoties uz apstākļiem, mums visiem kopā tas izdevās. Tas ir katra dienesta darbinieka nopelns. Lai arī jau tagad varam redzēt rezultātus, darbs pie dienesta attīstības turpināsies, lai izpildītu savu galveno uzdevumu – glābt cilvēku dzīvības”.
Dzīvības apdraudējuma gadījumā palīdzības saņemšanā nereti izšķirošas ir minūtes, tāpēc ātrāka nokļūšana adresē augstākās prioritātes izsaukumos ir viens no dienesta vissvarīgākajiem mērķiem. Pēdējo triju gadu laikā, veicot izmaiņas darba organizācijā un veidojot jaunus brigāžu punktus tajās Latvijas vietās, kur tie līdz šim nav bijuši, NMPD pērn ir sasniedzis labākos operativitātes rādītājus kopš dienesta izveidošanas. Tagad Rīgā un citās lielākajās pilsētās mediķi izsaukuma vietā nokļūst vidēji 9,2 minūšu laikā, novadu pilsētās 9,3 minūšu laikā, bet ārpus apdzīvotām vietām – vidēji 16,5 minūtēs. Salīdzinot ar 2014.gada rezultātiem, operativitāte ir uzlabojusies par minūti līdz divām. Kritiskās situācijās glābt vairāk dzīvību varam arī tādēļ, ka, attīstot brigāžu tīklu, pagājušajā gadā NMPD izdevies uzlabot operativitāti 26 administratīvi teritoriālajās vienībās, kur iepriekš savlaicīga mediķu ierašanās izsaukuma vietā nebija iespējama.
Vienlaikus dienestam ir izdevies uzlabot arī sava darba kvalitāti. Pirmsslimnīcas etapā NMPD mediķu brigādes šobrīd ātrāk spēj diagnosticēt un specializētās klīnikās nogādāt pacientus ar akūtu miokarda infarktu, insultu un politraumu jeb vairāku ķermeņa daļu smagiem ievainojumiem, kas visbiežāk tiek gūti ceļu satiksmes negadījumos vai krītot no liela augstuma. Piemēram, pērn NMPD mediķi 92% gadījumu izsaukuma vietā 10 minūšu laikā pēc ierašanās pie pacienta, izvērtējot simptomus, saslimšanas attīstību un veicot pacientam elektrokardiogrammu, noteica miokarda infarkta diagnozi un tā veidu, tādejādi iespējami ātri uzsākot atbilstošu ārstēšanu un nogādāšanu slimnīcā.. Savukārt 71% gadījumu šos pacientus divu stundu laikā NMPD nogādāja specializētās klīnikās, kas lielākoties atrodas Rīgā. Lai kritiskās situācijās nodrošinātu vēl labāku palīdzību, darbs tiks turpināts nozares ietvaros, taču jau šobrīd kvalitātes kritērijus ir izdevies izpildīt gan pateicoties lekcijām, semināriem un praktiskiem treniņiem, kas pieejami NMPD darbiniekiem, gan tam, ka pēdējo divu gadu laikā ir palielināts ārstu speciālistu brigāžu skaits, kas īpaši sarežģītās situācijās uz izsaukuma vietu dodas palīgā ārsta palīgu brigādēm.
Tāpat ir uzlabojumi personālresursu nodrošinājuma jomā, ko veicinājis ne vien algas pielikums pašā NMPD un veselības aprūpes nozarē kopumā, bet arī sabiedrības cieņa un augstais novērtējums dienestam. Pēc ilgiem laikiem darbinieku mainība dienestā ir samazinājusies, un pērn uz NMPD ir atnākuši strādāt 460 darbinieki, bet darba attiecības izbeiguši 348 cilvēki, t.sk. dodoties izdienā. Kopumā 2020.gadā dienestā darbu pametuši par 137 darbiniekiem mazāk nekā 2018.gadā, kad personāla trūkuma dēļ NMPD nācās izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju Rīgas reģionālajā centrā. Gandrīz puse no darbiniekiem, kas pagājušā gadā uzsāka darba attiecības kā medicīnas asistenti, bija jaunie profesionāļi, kuri pēdējos kursos apgūst ārsta vai ārsta palīga profesiju, un nu savu nākotni saista ar darbu dienestā. Lai stiprinātu jauno kolēģu zināšanas un motivāciju strādāt, gandrīz visi sekmīgi ir apguvuši dienestā ieviesto mentorprogrammu, kur pieredzējuši mediķi-mentori dalās pieredzē ar jaunajiem darbiniekiem, ievadot viņus darbā.
“Lai turpinātu dienesta attīstības ceļu un uzlabotu gan mūsu darba kvalitāti, gan operativitāti, priekšā vēl ir lieli izaicinājumi – darbinieku kvalifikācijas pilnveidošana un apmācība tām vajadzībām un situācijai, kādā esam. Viens no stratēģijas balstiem ir divu personu brigādes, līdzīgi kā strādā neatliekamās palīdzības sniedzēji lielā daļā Eiropas valstu. Ja šobrīd mūsu mediķi ļoti veiksmīgi apgūst drošas braukšanas prasmes un izsaukumos vada brigādes auto, tad turpmāk īpaši svarīgi būs parūpēties arī par operatīvo transportlīdzekļu vadītāju zināšanām un kompetencēm palīdzības sniegšanā pacientiem, lai viņi būtu neatsverams atbalsts mediķiem, strādājot divatā”, uzsver L.Cipule.
Dienestā izstrādātā “Pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības stratēģija 2020.-2026.gadam” apstiprināta 2019.gadā. Stratēģija ir plāns sešiem gadiem, kas skaidri iezīmē – ko un kā dienestam darīt, lai Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu Eiropas standartiem atbilstošu pirmsslimnīcas neatliekamo palīdzību. Stratēģija, kur par galvenajiem darba uzdevumiem izvirzīta operativitātes uzlabošana, kvalitatīva un pacientiem droša neatliekamā palīdzība, situācijas uzlabošana personālresursu jomā, tapa organizējot vairākas darbinieku ideju darbnīcas, darba grupas, uzklausot priekšlikumus, kā arī organizējot diskusijas ar nozares ekspertiem.