Ceturtdien, 22. maijā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā. Tie paredz, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbiniekiem turpmāk būs tiesības izsaukuma laikā izmantot pašaizsardzības līdzekļus — ķermeņa kameras un gāzes baloniņus. Šie līdzekļi būs izmantojami pēc nepieciešamības, lai sevi pasargātu, situācijās, kad nākas sastapties ar agresiju un pastāv reāls apdraudējums darbinieku veselībai vai dzīvībai.
NMPD direktore Liene Cipule: „Lēmumu par pašaizsardzības līdzekļu nepieciešamību mūsu brigādēm pieņēmām jau pirms trim gadiem – pēc traģiska gadījuma, kad izsaukuma laikā nomaļā vietā ar vairākiem dūrieniem krūtīs tika smagi sadurts mūsu kolēģis. Diemžēl agresija pret mediķiem nav retums, bet gan skarba realitāte, ar ko sastopamies ikdienā. Gandrīz katrs no darbiniekiem var nosaukt vairākus gadījumus, kad viņam vai kolēģim ir uzbrukts. Tie ir gan verbāli draudi un lamāšanās, gan fiziska vardarbība — sitieni ar dūrēm, draudi ar ieročiem vai nažiem, kā arī gadījumi, kad brigāde tiek ieslēgta telpās jeb faktiski sagūstīta. Mūsu cilvēki zina, ka šis ir paaugstināta riska darbs, taču viņiem ir jābūt iespējai sevi aizsargāt. Mēs nekad nevaram paredzēt, kas mūs sagaidīs izsaukuma vietā — tāpēc šie grozījumi ir būtisks solis, lai brigādes varētu strādāt drošāk.”
Veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Šie grozījumi nav tikai likuma rindkopa – tie ir valstiska atbildība pret cilvēkiem, kuri katru dienu glābj dzīvības. Veselības ministrijai un man personīgi tas bija stratēģisks uzdevums, pie kura strādājām ilgstoši un mērķtiecīgi. Esmu gandarīts, ka pēc ciešas sadarbības ar nozari un Saeimu esam spēruši ļoti svarīgu soli – devuši NMPD brigādēm likumīgu iespēju sevi aizsargāt. Jo viņi patiešām dodas izsaukumos, nezinot, kas viņus tur sagaida.”
Ķermeņa kameras primāri tiek ieviestas kā preventīvs līdzeklis, lai atturētu personas no agresīvas rīcības izsaukumu laikā. Šādas ierīces pierādījušas savu efektivitāti gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Piemēram, Rīgas pašvaldības policija norāda, ka pēc ķermeņa kameru ieviešanas būtiski samazinājies agresijas gadījumu skaits. Līdzīgas tendences novērotas arī Londonas neatliekamās palīdzības dienestā, kur kameras jau kļuvušas par standarta aprīkojumu un sekmīgi attur no konflikta eskalācijas.
Kameras netiks izmantotas nepārtrauktai pacientu filmēšanai vai novērošanai – tās tiks aktivizētas tikai tad, ja būs pamats pieņemt, ka varētu notikt NMPD brigādes darbinieka dzīvības un veselības apdraudējums.
Ieraksti būs izmantojami tikai situācijas un apdraudējuma izvērtēšanai un nepieciešamības gadījumā tiks nodoti kompetentajām institūcijām. Ja netiks konstatēts NMPD brigādes darbinieka dzīvības un veselības apdraudējums, ieraksts automātiski tiks dzēsts 48 stundu laikā.
Lai arī NMPD brigādēs ir SOS poga un automašīnās darbojas salona kameras, izsaukuma vietās, piemēram, kāpņu telpās, nomaļās vietās vai dzīvokļos, NMPD brigādes darbinieki bieži vien paliek pilnībā neaizsargāti. Tieši šādās situācijās ķermeņa kameras kļūst par būtisku juridiskās aizsardzības garantiju.
Likuma grozījumi paredz arī iespēju izmantot gāzes baloniņu gadījumos, kad pastāv tiešs un tūlītējs apdraudējums dzīvībai vai veselībai. Tā lietošana atļauta tikai pašaizsardzībai nepieciešamās aizstāvēšanās situācijās un nekādā gadījumā netiks izmantota bez pamatota iemesla.
Gan ķermeņa kameras, gan gāzes baloniņi ir iegādāti. Šim mērķim 2024. gadā NMPD tika piešķirti nepieciešami līdzekļi ~300 tūkstoši eiro. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie tehnisku jautājumu risināšanas, ķermeņa kameru testēšanas un apmācību programmas sagatavošanas. Vienlaikus paredzot papildus darbinieku apmācības par drošību izsaukumu laikā, konfliktsituāciju vadību un rīcību paaugstināta riska apstākļos. Plānots, ka tuvākajā laikā pašaizsardzības līdzekļi nonāks pie brigādēm visā Latvijā.
NMPD turpina ciešu sadarbību ar Valsts policiju. Ja pret brigādes darbiniekiem izsaukumu laikā tiek vērsta fiziska vai verbāla agresija, vai tiek tīši bojāts NMPD aprīkojums, dienests nekavējoties vēršas Valsts policijā nodarījuma izvērtēšanai un vainīgo personu saukšanai pie atbildības. Vairākos gadījumos uzsāktie kriminālprocesi rezultējušies ar uzbrucējiem piemērotiem reāliem brīvības atņemšanas sodiem, kā arī piespriestas morālās un materiālās kompensācijas cietušajiem.
Informāciju sagatavoja: