Ir jūnijs. Pats darba nedēļas sākums. Saņemam zvanu no kāda veikala, kurā tā apmeklētājs pēkšņi zaudēja samaņu un pārstāja elpot. Kamēr mūsu komanda steidzās palīgā, zvanītāju savieno ar dispečercentra ārstu-konsultantu, lai kopīgiem spēkiem glābtu cilvēka dzīvību. Cilvēks neelpo – šādās situācijās ātrai rīcībai ir liela nozīme. Brīdī, kad jāķeras pie palīdzības sniegšanas, atskan kādas darbinieces balss: “es zinu, kā palīdzēt”. Kamēr mūsu ārsts pa tālruni saka priekšā, kā pareizi novietot…
Ir jūnijs. Pats darba nedēļas sākums. Saņemam zvanu no kāda veikala, kurā tā apmeklētājs pēkšņi zaudēja samaņu un pārstāja elpot. Kamēr mūsu komanda steidzās palīgā, zvanītāju savieno ar dispečercentra ārstu-konsultantu, lai kopīgiem spēkiem glābtu cilvēka dzīvību. Cilvēks neelpo – šādās situācijās ātrai rīcībai ir liela nozīme. Brīdī, kad jāķeras pie palīdzības sniegšanas, atskan kādas darbinieces balss: “es zinu, kā palīdzēt”. Kamēr mūsu ārsts pa tālruni saka priekšā, kā pareizi novietot rokas netiešās sirds masāžas veikšanai, izrādījās viņa bez vilcināšanās jau to bija uzsākusi un telefona skaļrunī varēja dzirdēt kā darbiniece skaita: “..divdesmit, divdesmit viens, divdesmit divi….”. Nākamajās minūtēs līdz brigādes ierašanās brīdim,…
