Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir sagatavojis priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos*, lai atbilstoši starptautiski atzītai praksei noteiktu jaunas prasības dienesta reaģētspējai. To mērķis ir uzlabot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu pacientiem visā Latvijā, lai varētu ātrāk palīdzēt kritiskās situācijās un glābt vairāk dzīvību.
Grozījumi paredz saīsināt brigāžu ierašanās laiku dzīvībai kritiskos gadījumos un noteikt reaģēšanu uz izsaukumiem pēc prioritātēm, ņemot vērā pacienta veselības stāvokļa smagumu. Vienlaikus plānots noteikt arī laiku, kādā slimnīcas pārņem pacientus no NMPD. Izmaiņas balstās Pasaules Veselības organizācijas ieteikumos, pēc kādiem strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēji pasaulē, un NMPD darbības stratēģijā 2026.-2030.gadam izvirzītajiem mērķiem.
“Mūsu mērķis ir veidot tādu neatliekamās palīdzības sistēmu, kas ļauj ātrāk sniegt palīdzību pacientiem viskritiskākajās situācijās un glābt vairāk dzīvību”, uzsver NMPD direktore Liene Cipule.
Latvijā šobrīd normatīvie akti paredz detalizētu diagnožu un situāciju uzskaitījumu ar vienādiem NMPD reaģēšanas laikiem tajās. Lai arī NMPD iekšēji jau šobrīd nosaka izsaukumiem prioritātes, ārējie normatīvie akti neizvirza prasību prioritāri steigties pie tiem pacientiem, kuru dzīvībai draud tūlītējas briesmas un izšķirošas var būt minūtes – brigāde var ierasties vienādā laikā gan pie bezsamaņā esoša cilvēka, gan pie pacienta, kuram nav tieša dzīvības apdraudējuma, taču steidzama medicīniskā palīdzība ir nepieciešama, piemēram, vienkāršākas traumas vai hroniskas slimības saasinājuma dēļ.
NMPD izsaukumiem paredzēts ieviest trīs prioritātes** un katrai no tām noteikt laiku, kādā jāsniedz palīdzība. Plānotie grozījumi paredz būtiski saīsināt reaģēšanas laiku uz visaugstākās prioritātes izsaukumiem. Vispirms palīdzība jāsniedz pacientiem, kuru dzīvības glābšanā izšķiroša ir katra minūte. Tie ir cilvēki, kuriem, piemēram, apstājusies sirdsdarbība un elpošana, cilvēki, kuri smagi cietuši ugunsgrēkā vai avārijā, bērni, kuri aizrijušies un smok vai izglābti pēc slīkšanas, kā arī pacienti citos dzīvību apdraudošos gadījumos. Šādi izsaukumi būs jāizpilda visātrāk. Mērķis ir nodrošināt mediķu ierašanos tajos vidēji 8 minūtēs pilsētās un lielākos centros un vidēji 15 minūtēs jebkurā citā vietā Latvijā, salīdzinājumā ar pašreiz noteiktajām prasībām par ierašanos no 12 līdz pat 25 minūtēm.
Vienlaikus NMPD arī turpmāk reaģēs uz zemākas prioritātes izsaukumiem, kuros nav tūlītēja dzīvības apdraudējuma, bet ir nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība, vai nepieciešama pacienta transportēšana starp ārstniecības iestādēm. Atsevišķos šādos gadījumos, atkarībā no operatīvās situācijas, brigādes maksimālais gaidīšanas laiks var būt līdz divām stundām.
Prioritāšu sistēma, kas ir starptautiski atzīta prakse, ļauj mērķtiecīgāk izmantot neatliekamās palīdzības resursus un glābt vairāk dzīvību. “Tā ir mūsu apņemšanās veidot sistēmu tādu, lai brīdī, kad kādam apstāsies elpošana vai notiks smaga nelaime, mediķu brigāde būtu brīva un ierastos pēc iespējas ātrāk”, norāda L.Cipule.
Lai uzlabotu pacientu drošību un savlaicīgu neatliekamās palīdzības saņemšanu, grozījumi paredz arī noteiktas prasības slimnīcām. Tām jāspēj 15 minūšu laikā pacientu pārņemt no NMPD brigādes turpmākai palīdzības sniegšanai.
Iedzīvotājiem palīdzības saņemšanā nekas būtiski nemainās – ja nepieciešama neatliekama palīdzība, jāzvana uz ārkārtas tālruni 112.
“Mūsdienīgu starptautisko standartu ieviešana neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmā Latvijā dos iespēju izvirzīt augstākus mērķus nākamajiem gadiem, meklējot jaunus risinājumus, kā mums būt vēl ātrākiem. Tas ir svarīgi ne vien pilsētās vai strauji augošās teritorijās, bet arī attālos lauku rajonos – lai dzīvībai kritiskās situācijās palīdzība būtu klāt īsākā laikā. Jaunās reaģētspējas prasības turpmāk ļaus salīdzināt mūsu valsts sniegumu arī ar citām Eiropas valstīm,” atzīst L.Cipule.
Veselības ministrija virza tālāk minētos grozījumus normatīvajos aktos un tie šobrīd nodoti publiskajai apspriešanai.
*Ministru kabineta noteikumi 28.08.2018. Nr. 555 „Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”
**Tiešs dzīvības apdraudējums (pirmā prioritāte), veselībai kritisks stāvoklis ar augstu dzīvības apdraudējuma risku (otrā prioritāte) un stāvoklis, kurā nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība (trešā prioritāte)
Informāciju sagatavoja: