Bīstams karstums

NMPD mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam pakļauts ikviens, kurš nepietiekami uzņem šķidrumu, karstumā ir pārāk silti saģērbies, uzturoties saulē nelieto galvassegu un ilgstoši uzturas tiešos saules staros vai karstumā. Bet īpaši riskam pakļauti:

• Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni
• Mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu, kuriem vēl nav pilnībā nostabilizējusies fizioloģiskā termoregulācija. Atceries, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par „siltumnīcu”, un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās
• Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību
• Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem
• Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus
• Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (aktīva un ilgstoša sportošana, strādā smagu, fizisku darbu, tostarp arī darbs uz lauka)
• Cilvēki, kuri strādā telpās, ja tās netiek vēdinātas, atdzesētas,  jo arī pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt risku cilvēka veselībai
• Cilvēki, kuri lieto alkoholu vai narkotikas

• Uzņem šķidrumu vairāk nekā parasti, padzeries vēl pirms parādās slāpes. Lai kompensētu svīšanas rezultātā zaudēto šķidrumu, vēlams dzert ūdeni, negāzētu vai vāji mineralizētu minerālūdeni. Nav ieteicams dzert saldinātos dzērienus. Nelieto alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa atūdeņošanos
• Plāno savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturies ilgstoši atklātā saulē
• Nodrošini vēdināšanu/atdzesēšanu jūsu dzīvojamās un darba telpās. Dabisko vēdināšanu (atverot logus) vislabāk veikt vakarā, naktī. Dienas laikā iesakām aizvērt un aizklāt logus, lai samazinātu telpu sakaršanu
• Ja lieto sejas masku un sajūti, ka elpošana kļūst apgrūtinoša, pārliecinies, ka atrodies vismaz 2 metru attālumā no citiem un noņem to
• Ja tomēr jādodas ārā, velc gaišas, vieglas, elpojošas drēbes. Lai nepieļautu galvas sakaršanu, lieto gaišu plāna auduma galvassegu. Gādā, lai vienmēr līdzi būtu dzeramais ūdens - jāpadzeras ir regulāri visas dienas garumā. Pilsētās uz ielas turies ēnas pusē
• Ja uz ielas paliek pārāk karsti, mēģini atrast vēsāku vai ēnaināku vietu, kur jūtama vēja pūsma un padzeries ūdeni
• Karstajā laikā palīdz arī regulāra noskalošanās viegli vēsā ūdenī
• Ievēro piesardzību peldoties. Pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī! Šādās reizēs gaidītā veldze var nomainīties ar pēkšņiem sirds ritma traucējumiem un kļūt pat par pēkšņas nāves cēloni
• Ja Tavi gados vecākie tuvinieki dzīvo vieni, tad karstajās dienās biežāk apraugi vai sazvani viņus, lai painteresētos par viņu pašsajūtu. Ja kaimiņos dzīvo vientuļš seniors, esi iejūtīgs, biežāk apraugi viņu un palīdzi, ja nepieciešams

Pirmās palīdzības padomus pārkaršanas gadījumā atradīsiet sadaļā "Palīdzība pārkaršanas gadījumā"

Iespējamais apdraudējums

Karstumam ieilgstot, pastāv veselības traucējumu risks, īpaši atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, vecākiem cilvēkiem, maziem bērniem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām.  

Ieteicamā rīcība

• Pēc iespējas mazāk uzturies tiešos saules staros dienas vidū. Visas dienas laikā regulāri padzeries (dzeramo ūdeni, vāji mineralizētu ūdeni). Izvēlies laikapstākļiem atbilstošu apģērbu – gaišu, vieglu, brīvu un elpojošu. Nodrošini telpu vēdināšanu, atdzesēšanu.
• Seko līdzi laikapstākļu prognozēm. Iespējama karstuma viļņa gadījumā atbildīgie dienesti sniegs informāciju par nepieciešamo rīcību.
• Ilgstoša karstuma ietekmē var saasināties hroniskās slimības, tāpēc cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām ieteicams pārrunāt ar ģimenes ārstu, kā pasargāt savu veselību karstajā laikā.

Plašāka informācija par drošības pasākumiem karstajā laikā pieejami Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

Iespējamais apdraudējums

Pastāv veselības traucējumu risks, tajā skaitā pārkaršana, īpaši atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, vecākiem cilvēkiem, maziem bērniem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām. Pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un ir bīstama cietušā dzīvībai.  

Ieteicamā rīcība

• Izvairies no uzturēšanās tiešos saules staros, īpaši dienas vidū.
• Visas dienas laikā regulāri uzņem šķidrumu (dzeramo ūdeni, vāji mineralizētu ūdeni), padzeries vēl pirms parādās slāpes.
• Izvēlies laikapstākļiem atbilstošu apģērbu – gaišu, vieglu, brīvu un elpojošu.
• Nodrošini telpu vēdināšanu, atdzesēšanu.
• Karstuma negatīvām sekām vairāk pakļauti vecāki cilvēki, mazi bērni un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – nodrošini, ka viņi neuzturas tiešos saules staros, īpaši dienas vidū, vai uzkarsušās un slikti vēdinātās telpās.
• Ilgstoša karstuma ietekmē var saasināties hroniskās slimības, tāpēc cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām jāpārrunā ar ģimenes ārstu, kā pasargāt savu veselību karstumā. Tāpat jāatceras lietot regulāri lietojamos medikamentus, savlaicīgi papildinot to rezerves mājās.

Plašāka informācija par drošības pasākumiem karstajā laikā pieejami Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

Iespējamais apdraudējums

Plašam iedzīvotāju lokam pastāv veselības traucējumu risks, tajā skaitā pārkaršana. Pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un ir bīstama dzīvībai. Ilgstoša karstuma ietekme saasina hronisko slimību norises gaitu.

Ieteicamā rīcība

• Izvairies no uzturēšanās tiešos saules staros, īpaši dienas vidū.
• Visas dienas laikā regulāri uzņem šķidrumu (dzeramo ūdeni, vāji mineralizētu ūdeni), padzeries vēl pirms parādās slāpes.
• Izvēlies laikapstākļiem atbilstošu apģērbu – gaišu, vieglu, brīvu un elpojošu.
• Pārdomā dienas aktivitātes, lai mazinātu riskus veselībai (fizisks darbs un sportošana ārā saulē, atpūta pludmalē dienas vidū).
• Nodrošini dzīvojamo un darba telpu vēdināšanu, atdzesēšanu. Dabisko vēdināšanu, atverot logus, vislabāk veikt vakarā un naktī. Dienas laikā ieteicams aizvērt un aizklāt logus, lai samazinātu telpu sakaršanu no tiešiem saules stariem.
• Karstuma negatīvām sekām vairāk pakļauti vecāki cilvēki, mazi bērni un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – nodrošini, ka viņi neuzturas tiešos saules staros, īpaši dienas vidū, vai uzkarsušās un slikti vēdinātās telpās.
• Ilgstoša karstuma ietekmē var saasināties hroniskās slimības, tāpēc cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām jāpārrunā ar ģimenes ārstu, kā pasargāt savu veselību karstumā. Tāpat jāatceras lietot regulāri lietojamos medikamentus, savlaicīgi papildinot to rezerves mājās.

Novērtē savu veselības stāvokli. Ja karstajā laikā rodas veselības problēmas, sazinies ar savu ģimenes ārstu, lai vienotos par tālāko rīcību. Ārpus ģimenes ārsta darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00  līdz 08.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).

Zini, kā palīdzēt pārkaršanas gadījumā - novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus, atģērb, liec uz pieres vēsas kompreses vai mitrini pieri, kaklu, krūtis, radi vēja plūsmu, dzesējot cilvēku, dod dzert ūdeni.

Gadījumā, ja strauji paaugstinās ķermeņa temperatūra, ir vemšana, sākas apziņas traucējumi, krampji vai ir samaņas zudums - izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz ārkārtas tālruni 113.

Iespējamais apdraudējums

Plašam iedzīvotāju lokam ir būtiski paaugstināts veselības traucējumu risks, tajā skaitā pārkaršana. Pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un ir bīstama cietušā dzīvībai. Ilgstoša karstuma ietekme saasina hronisko slimību norises gaitu.

Ieteicamā rīcība

• Izvairies no uzturēšanās tiešos saules staros, īpaši dienas vidū.
• Visas dienas laikā regulāri uzņem šķidrumu (dzeramo ūdeni, vāji mineralizētu ūdeni), padzeries vēl pirms parādās slāpes.
• Izvēlies laikapstākļiem atbilstošu apģērbu – gaišu, vieglu, brīvu un elpojošu.
• Samazini dienas aktivitātes, kuras var radīt riskus veselībai (fizisks darbs un sportošana ārā saulē, atpūta pludmalē dienas vidū).
• Nodrošini dzīvojamo un darba telpu vēdināšanu, atdzesēšanu. Dabisko vēdināšanu, atverot logus, vislabāk veikt vakarā un naktī. Dienas laikā ieteicams aizvērt un aizklāt logus, lai samazinātu telpu sakaršanu no tiešiem saules stariem.
• Karstuma negatīvām sekām vairāk pakļauti vecāki cilvēki, mazi bērni un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – nodrošini, ka viņi neuzturas tiešos saules staros, īpaši dienas vidū, vai uzkarsušās un slikti vēdinātās telpās.
• Ilgstoša karstuma ietekmē var saasināties hroniskās slimības, tāpēc cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām jāpārrunā ar ģimenes ārstu, kā pasargāt savu veselību karstumā. Tāpat jāatceras lietot regulāri lietojamos medikamentus, savlaicīgi papildinot to rezerves mājās.

Novērtē savu veselības stāvokli. Ja karstajā laikā rodas veselības problēmas, sazinies ar savu ģimenes ārstu, lai vienotos par tālāko rīcību. Ārpus ģimenes ārsta darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00  līdz 08.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).

Zini, kā palīdzēt pārkaršanas gadījumā - novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus, atģērb, liec uz pieres vēsas kompreses vai mitrini pieri, kaklu, krūtis, radi vēja plūsmu, dzesējot cilvēku, dod dzert ūdeni.

Gadījumā, ja strauji paaugstinās ķermeņa temperatūra, ir vemšana, sākas apziņas traucējumi, krampji vai ir samaņas zudums - izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz ārkārtas tālruni 113.