Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

Drukāt
NMPD / Aktualitātes

Savlaicīga risku izvērtēšana un darba organizācijas izmaiņas ļāvušas saglabāt NMPD operativitāti un reaģētspēju

30.04.2019

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pēc pagājušajā gadā uzsāktajām nozīmīgajām izmaiņām brigāžu darba organizācijā un iedzīvotāju izsaukumu pieņemšanā ir noturējis nemainīgi augstus brigāžu operativitātes rādītājus, tā šodien preses konferencē, atskaitoties par darbības rezultātiem, sacīja NMPD direktore Liene Cipule. Latvijas pilsētās mediķu ierašanās laiks kritiskos izsaukumos pērn bijis vidēji 9,4 minūtes, bet lauku reģionos – 17,4 minūtes, kamēr Ministru kabineta normatīvi paredz reaģēšanu attiecīgi 15 un 25 minūtēs. Veiktās pārmaiņas deva iespēju ne tikai nosargāt līdzšinējo brigāžu izvietojuma tīklu, bet to paplašināt, izveidojot papildus trīs brigāžu punktus un sešas jaunas brigādes.

L.Cipule norādīja, ka izmaiņas brigāžu darba organizācijā bija nepieciešamas, jo vairāk nekā 20 vietās visā Latvijā pastāvēja augsts risks nenokomplektēt brigādi un līdz ar to bija apdraudēta dienesta spēja operatīvi reaģēt uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem. Īpaši asi tas bija izjūtams Rīgā, kur NMPD nācās izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju, lai stāvokli stabilizētu. Nepieciešamību meklēt jaunus risinājumus un iekšējos efektivitātes pasākumus noteica gan īstenotā atteikšanās no pagarinātā darba laika veselības aprūpes nozarē, gan ilgstošais mediķu trūkums dienestā. Kā norādīja L.Cipule, ārstniecības personu trūkums joprojām ir liels – vairāk nekā 400 slodzes, no kurām lielāko daļu šobrīd nosedz esošie darbinieki, strādājot virsstundas.  

 

Lai stabilizētu situāciju un trūkstošā personālresursa apstākļos nodrošinātu operatīvu reaģēšanu uz kritiskiem izsaukumiem, NMPD pērn uzsāka vairākas jaunas iniciatīvas un veica būtiskas izmaiņas brigāžu darba organizācijā. Tostarp vairākas diennakts brigādes pārveidoja par dienas brigādēm, lai palielinātu brigāžu īpatsvaru dienas laikā, kad dienests saņem visvairāk izsaukumu. NMPD uzsāka attīstīt arī jauna veida brigādes: ja līdz šim uz izsaukumiem lielākoties devās brigādes trīs cilvēku sastāvā (divi mediķi un autovadītājs), tad, balstoties uz citu valstu pieredzi, NMPD uzsāka veidot brigādes, kurās strādā divas personas. Tās ir brigādes, kurās mediķi vada arī operatīvo transportu, un brigādes, kurās izsaukumos dodas viens mediķis ar operatīvā transportlīdzekļa vadītāju. Šobrīd NMPD ik dienu dežurē 15-20 šāda veida brigādes (kopumā valstī vidēji dežurē vidēji 170 brigādes). Paredzot jauna veida brigāžu attīstību arī turpmāk, NMPD sadarbībā ar profesionālajām asociācijām un medicīnas koledžām izstrādā atbilstošu izglītības programmu un jaunu profesiju standartus.

 

Ņemot vērā, ka gandrīz 50% no izsaukumiem neatbilst NMPD funkcijai (nav nepieciešama neatliekamā palīdzība un pacientiem jāvēršas pie ģimenes ārsta vai pašam tuvākajā ārstniecības iestādē), pērn NMPD uzsāka stingrāk izvērtēt uz ārkārtas tālruni 113 saņemtos zvanus un biežāk situācijas atrisināt pa tālruni, sniedzot padomu, kā rīkoties, ja nav draudu veselībai un dzīvībai. Kā preses konferencē sacīja NMPD direktores vietnieka p.i.  operatīvajos jautājumos Aleksandrs Zaļeskis, tas ļāvis par 20 000 jeb 15% samazināt sekundāro izsaukumu skaitu, kas ir vislielākais samazinājums NMPD darbības laikā. Savukārt par 35% palielinājies to zvanu skaits, kad situāciju izdevies atrisināt pa tālruni, t.sk. savienojot zvanītāju ar Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Šie rezultāti panākti arī ar lielu sabiedrības atbalstu un izpratni, atsaucoties NMPD aicinājumiem apzināties operatīvā dienesta īpašo misiju un vienkāršākās situācijās izmantot alternatīvas (ģimenes ārsts, dežūrārsts, steidzamās palīdzības punkts u.c.). A.Zaļeskis uzsvēra, ka sabiedrības izpratni apliecina arī Nacionālā veselības dienesta pērn veiktā pacientu apmierinātības pētījuma rezultāti – NMPD ir iedzīvotāju visaugstāk novērtētais valsts veselības aprūpes sniedzējs, iegūstot 8,2 punktus no 10*. Visi iepriekšminētie pasākumi nodrošinājuši to, ka NMPD ir saglabājis savu reaģētspēju un brigāžu savlaicīgu ierašanos pie pacientiem dzīvībai kritiskās situācijās, norādīja A.Zaļeskis.

 

Preses konferencē dienesta vadība iezīmēja arī turpmākos soļus dienesta pamatfunkcijas stiprināšanai un attīstībai. L.Cipule norādīja, ka NMPD šobrīd izstrādā dienesta attīstības stratēģiju 2020.-2026.gadam, kura paredzēs turpināt jau uzsāktās  aktivitātes. Stratēģijā precīzi tiks definēts, kā dienestam attīstīt savu darbu, lai nodrošinātu savu misiju. Tā ietvers vairākus virzienus – operativitāte, kvalitāte, efektivitāte un cilvēkresursi – nosakot katrā no tām konkrētus sasniedzamos rādītājus un kā uz tiem virzīties.  Preses konferences noslēgumā L.Cipule uzsvēra: “Mūsu misija ir glābt un saglabāt cilvēku dzīvības. Mēs ļoti nopietni raugāmies uz pārmaiņām kā galveno stabilitātes priekšnosacījumu, lai arī turpmāk mūsu sabiedrība varētu justies droši, ka dzīvību apdraudošās situācijās palīdzība būs operatīva”.

 

Preses konferences video var noskatīties NMPD Facebook kontā: http://bit.ly/NMPD_30-04-2019

 

*NVD pētījums par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti -

http://www.vmnvd.gov.lv/lv/esf-projekts/projekta-aktualitates/petijums-par-pacientu-apmierinatibu-ar-veselibas-aprupes-pakalpojumu-kvalitati

 

Dokuments izdrukāts no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mājas lapas www.nmpd.gov.lv
22.05.2019
Dokumenta tiešā saite: http://www.nmpd.gov.lv/nmpd/preses_relizes/?page=0&doc=1986