Latviski    In English    По-русски
Glābt un saglabāt cilvēku dzīvības

Apsaldējumi un ķermeņa atdzišana - mediķu ieteikumi profilaksei

 

 Lai pasargātu sevi no aukstuma ietekmes, atcerieties:

  • vajadzētu valkāt siltus, mitruma necaurlaidīgus apavus (tādus, kas nav cieši pieguloši) un zeķes (vilnas vai kokvilnas).

  • galvā likt cepuri un ap kaklu šalli.

  • valkājiet dūraiņus, jo tie silda labāk nekā pirkstaini cimdi.

  • izvēlieties mitrumu necaurlaidīgas un siltumu saglabājošas virsdrēbes.

  • uzvelciet vairākas apģērba kārtas, kas nav cieši pieguļošas ķermenim, tādējādi ļaujot asinsritei brīvi cirkulēt. Vairākas apģērba kārtas ļaus novilkt lieko apģērbu gadījumā, ja kļūs karsti.

  • nevelciet kustības ierobežojošu apģērbu.


Drebuļi ir pirmā pazīmē, kas liecina par to, ka ķermenis zaudē siltumu – neignorējiet to, dodieties iekštelpās sasildīties!

Mediķi atgādina:
  • Gadījumā, ja cilvēkam ir augsts asinsspiediens vai kāda cita sirds saslimšana, viņam nevajadzētu aukstā laikā strādāt ārā. Tomēr, ja esat nolēmis, piemēram, tīrīt sniegu – nepārpūlieties, saģērbieties silti un strādājiet lēnām.

  • Aukstā laikā, atrodoties ārā ar kailām rokām, nepieskarieties metāla virsmām.

  • Esiet piesardzīgi – nepakrītiet uz apledojušām kāpnēm un ietvēm. Augstpapēžu apavi rada nestabilitāti un lielāku krišanas, traumu iegūšanas risku.

  • Ja dodaties slēpot, slidot vai plānojat citas sportiskas aktivitātes ārā – vēlams paņemt līdzi sausu drēbju komplektu un siltu dzērienu termosā. Sportam izvēlieties kvalitatīvu un drošu sporta inventāru.

  • Aizsalušas upes, dīķi un citas ūdenskrātuves nav droša virsma, lai pārvietotos, slidotu, spēlētu hokeju u.tml. - neatstājiet bērnus bez uzraudzības to tuvumā.

  • Rūpējoties par mājokļa apsildīšanu - nepārkuriniet krāsnis un kamīnus. Esiet piesardzīgi lietojot sildītājus – novietojiet tos drošā attālumā no mēbelēm, aizkariem un cietiem priekšmetiem, kas var aizdegties.

  • Par ātru aizverot krāsns aizbīdni, telpā var ieplūst tvana gāze, kas var izraisīt nopietnu saindēšanos.


Par ugunsdrošību vairāk lasiet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājas lapā

 

Atdzišana jeb hipotermija var iestāties, ja būtiski pazeminās ķermeņa temperatūra, ilgstoši atrodoties aukstumā ārā vai aukstā ūdenī.

Atdzišanas rezultātā organisms sāk zaudēt siltumu ātrāk nekā spēj to atjaunot.
Visjūtīgākie pret siltuma zudumu ir bērni un vecāka gadagājuma cilvēki.

Nokļūstot aukstā ūdenī, cilvēka ķermeņa temperatūra pazeminās daudz ātrāk nekā gaisā. Nopietnus draudus veselībai var radīt cilvēka ilgstoša atrašanās aukstā ūdenī.

Alkohola lietošana palielina nosalšanas risku. Alkohola ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, mazinās drebuļu aizsargmehānisms un cietušais nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo.

Hipotermijas attīstību var veicināt arī dažādas saslimšanas – cukura diabēts, centrālās nervu sistēmas bojājumi, traumas, u.c.

Zema ķermeņa temperatūra negatīvi ietekmē smadzeņu darbību un cilvēks var nejust hipotermijas iestāšanos.

Vieglas ķermeņa atdzišanas pazīmes - ķermeņa temperatūra ir virs 30 grādiem pēc celsija:

  • cietušajam ir drebuļi/trīcēšana;

  • koordinācijas traucējumi;

  • pavājinās domāšana un atmiņa.


Smagas ķermeņa atdzišanas pazīmes - ķermeņa temperatūra ir zem 30 grādiem pēc celsija:
  • cilvēkam var būt palēnināta sirdsdarbība;

  • asinsspiediena pazemināšanās;

  • paplašinātas acu zīlītes;

  • pavājināti ķermeņa refleksi;

  • samaņas zudums.


Kā rīkoties, ja hipotermijas cietušais ir pie samaņas:
  • nogādājiet cietušo siltās telpās.

  • saudzīgi (pa apģērba vīli pārgriežot) atbrīvojiet viņu no mitrām vai slapjām drēbēm un apaviem;

  • sasedziet ar siltām segām, drēbēm, dvieļiem vai jebkādiem citiem pārklājiem, kas nodrošina siltumu.

  • sasedziet arī galvu, seja jāatstāj neapsegta;

  • dodiet padzerties siltu šķidrumu, kas nesatur kofeīnu;

  • meklējiet medicīnisko palīdzību;

  • neiegremdējiet cietušo karstā ūdenī, tas sasildīs viņu pārāk ātri;

  • kategoriski aizliegts cietušajam dod alkoholu!


Kā rīkoties, ja cietušais ir bezsamaņā:
  • izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību;

  • ja medicīniskās palīdzības izsaukšana nav iespējama, līdz brīdim, kad cietušajam palīdzību var sniegt ārsts, atbrīvojiet viņu no slapjām drēbēm un apaviem un silti sasedziet;

  • pēc iespējas mazāk kustiniet cietušo, nemēģiniet viņu sasildīt berzējot ķermeni.



Ķermeņa apsaldējumi rodas, kad aukstuma ietekmē tiek nodarīti ādas, audu vai muskuļu bojājumi. Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas - degunu, vaigus, zodu, arī roku un kāju pirkstus.

Apsaldējumus veicina: mitrums, cieši apavi, ilgstoša stāvēšana uz vietas, vējš.

Apsaldējumu pazīmes: apsaldēto ķermeņa daļu āda kļūst bāla, ir iespējamas sāpes, kas audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, ātri samazinās. Kad apsaldējuma vieta tiek sasildīta, tajā jūtamas stipras sāpes, pietūkums un var veidoties pūšļi.

Kā rīkoties apsaldējumu gadījumā:
  • vērsieties pēc palīdzības pie ģimenes ārsta, slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tuvākajā ārstniecības iestādē;

  •  līdz brīdim, kad cietušajam palīdzību var sniegt ārsts, nogādājiet viņu siltumā un novelciet mitrās un/vai cieši piegulošās drēbes un apavus;

  • dodiet cietušajam dzert siltu dzērienu, kas nesatur alkoholu;

  • apsaldētās ķermeņa daļas ietiniet tīrā sausā apsējā, apsaldētos pirkstus nesasaitējiet kopā;

  • paceliet apsaldēto ekstremitāti uz augšu, to nedrīkst masēt;

  • nesildiet apsaldētās ķermeņa daļas tās berzējot, berzēt nedrīkst arī ar sniegu;

  • bezsamaņas gadījumā izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību.

 

LTV sižets. Noskaidro, kā rīkoties ķermeņa atdzišanas gadījumā:

 

 

Noskaidro, kā rīkoties apsaldējumu gadījumos:
 

Atpakaļ