Latviski    In English    По-русски

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

Tularēmija

Tularēmija ir bakteriāla infekcija, kuru izplata dzīvnieki. Tā ir bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un limfmezglu iekaisums un palielināšanās. Slimība parasti sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem – drebuļiem, galvassāpēm, drudzi un nogurumu, infekcijas vietās uz ādas parādās dažāda lieluma čūlas (jeb buboņi). Galvenie inficēšanās avoti ir dzīvnieki, no cilvēka uz cilvēku tularēmija neizplatās. Slimības inkubācijas periods ir trīs līdz astoņas dienas, taču atveseļošanās ir ilgstoša, kuras rezultātā cilvēks iegūst ilglaicīgu imunitāti. Slimības profilakse iespējama veicot iedzīvotāju vakcināciju, grauzēju, ērču un odu iznīcināšanu, kā arī pastiprinātu ūdenstilpju un pārtikas noliktavu sanitāro uzraudzību.

Tularēmija ir izplatīta visā pasaulē, bet īpaši ziemeļu puslodē, Eiropā, Ziemeļamerikā, Tuvajos Austrumos, bijušās Padomju Savienības teritorijā, Ķīnā un Japānā.
2012.gada augustā Latvijā diagnoze „tularēmija” laboratoriski tika apstiprināta diviem un klīniski četriem bērniem. Iepriekšējais tularēmijas gadījums Latvijā tika reģistrēts 1985. gadā Krāslavas rajonā. Eiropā ikgadējo saslimšanas gadījumu skaits ir vidēji 1200. Valstis ar augstāko slimības izplatību ir Somija, Zviedrija, Ungārija, Slovākija, Serbija, Melnkalne, Čehijas Republika un Bulgārija. No 2006. līdz 2011.gadam Latvijas kaimiņvalstīs reģistrēts šāds tularēmijas gadījumu skits: Igaunijā – 5, Somijā – 1565, Norvēģija – 349, Zviedrijā – 1875 gadījumi.

Inficēšanās ceļi

Cilvēki ar tularēmiju var inficēties dažādos veidos:

  • no odu, dunduru un ērču (posmkāju) kodumiem;

  • saskarē ar inficētiem dzīvniekiem (visbiežāk ūdens žurkas, mājas un lauku peles, zaķi, truši un citi grauzēji) vai to piesārņotu vidi (piemēram, ūdeni, augsni, inficētu pārtiku, putekļiem u.c.);

  • uzturā lietojot dzīvnieku inficētu pārtiku, augļus, dārzeņus vai ūdeni;

  • ieelpojot baktēriju no piesārņota siena, salmiem un citiem lauksaimniecības produktiem.

Inficēšanās riskam ar tularēmiju ir pakļauti visi iedzīvotāji, nav specifisku riska grupu. Pēc inficēšanās, cilvēks iegūst ilglaicīgu imunitāti. Nav zināmi gadījumi par tularēmijas izplatīšanos no cilvēka uz cilvēku.

Tularēmijas simptomi

Slimībai parasti ir straujš sākums ar gripai līdzīgiem simptomiem – temperatūra paaugstinās līdz 38-39,5̊C, drudzis, drebuļi, galvassāpes un sāpēs muskuļos un locītavās, nelabums, vemšana un caureja. Slimībai ir raksturīga limfmezglu palielināšanās. Simptomi parasti parādās no 3 līdz 5 dienai, kaut gan inkubācijas periods var būt no 1 līdz 14 dienām.

Tālākie simptomi atkarīgi no inficēšanās ceļa un baktērijas tipa:

  • Kontaktā ar piesārņotu vidi, izraisītajam nonākot caur bojāto ādu, vai posmkāju koduma gadījumā, veidojas čūlas un limfmezglu iekaisums, kurām seko vispārējas sāpes ķermenī un drudzis.

  • Uzturā lietojot inficētu pārtiku vai ūdeni, iekaist kakls, rodas sāpes (faringīts vai tonislīts). Retāk saslimšanu pavada gripai līdzīgi simptomi un zarnu darbības traucējumi.

  • Pneimonija (plaušu karsonis) un asins saindēšanās ir smagākās, taču retāk sastopamās slimības formas. Tās pavada tādi simptomi kā augsta ķermeņa temperatūra, drebuļi, muskuļu un locītavu sāpes, sauss klepus un vājums.

  • Pēc baktērijas ieelpošanas var rasties akūta gripai līdzīga slimība, ko nereti pavada caureja un vemšana.

Lielākais cilvēku upuru skaits potenciāli iespējams ieelpojot apzināti izplatītas F. tularensis baktērijas. Gaisa pilienu veidā šī baktērija ir ļoti infekcioza. Plaušu tularēmijas uzliesmojums, it īpaši reģionos ar mazu saslimstību, ir iemesls aizdomām par bioterorismu.

Aizdomu gadījumā par saslimšanu ar bīstamu infekcijas slimību vai masveida saindēšanās gadījumā sazinieties ar savu ģimenes ārstu vai ārkārtas situācijā izsaucot neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu pa tālruni 113.

Tularēmijas ārstēšana

Lai gan tularēmija var būt dzīvībai bīstama, lielākoties saslimšanu var ārstēt ar antibiotikām. Pie pirmajām inficēšanās pazīmēm jāmeklē medicīniskā palīdzība! Atveseļošanās process bieži ir ilgstošs un ir iespējamas komplikācijas.

Kā sevi pasargāt no inficēšanās ar tularēmiju?

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi aicina iedzīvotājus ievērot šādus profilakses pasākumus:

  •   izvairīties no saskarsmes ar grauzējiem;

  •   veikt posmkāju kodumu novēršanas pasākumus (dezinsekcija, mājokļu un individuāla aizsardzība pret insektiem, ieskaitot aizsardzības līdzekļu (repelentu) lietošanu);

  •   likt aizsargtīklus logu un durvju ailēs, lai novērstu odu iekļūšanu mājoklī (lielākais inficēšanās risks ar tularēmiju pastāv jūlijā, augustā un septembrī – tas saistīts ar kukaiņu aktivitāti);

  •   nepeldēties ūdenskrātuvēs, kur ir iespējama grauzēju klātbūtne;

  • nelietot uzturā pārtikas produktus un ūdeni, ja ir aizdomas, ka tie ir piesārņoti ar grauzēju izdalījumiem;

  • sakopt privāto teritoriju, lai novērstu grauzējiem labvēlīgu vidi (zāles pļaušana, krūmāju ciršana, atkritumu savākšana un izvešana);

  • veikt veterinārmedicīnas profilakses pasākumus, lai novērstu mājdzīvnieku inficēšanos.


Ja parādās tularēmijai raksturīgi simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta!

Neskaidrību gadījumos papildus informāciju var saņemt, zvanot uz SPKC informatīvo tālruni: 67271738 vai SPKC tīmekļa vietnē: www.spkc.gov.lv

Attēls: http://www.niaid.nih.gov

 

Atpakaļ