Latviski    In English    По-русски
Glābt un saglabāt cilvēku dzīvības

Sibīrijas mēris

Sibīrijas mēris ir sevišķi bīstama, nāvējoša slimība, ko ierosina sporas veidojošā baktērija Bacillus anthracis. Sabiedrībā Sibīrijas mēris ir pazīstams arī kā Sibīrijas lopu mēris un liesassērga.

Dabā ar šo slimību biežāk saslimst mājlopi, bet cilvēku inficēšanās ir diezgan reta parādība, kura skar tikai tos cilvēkus, kuri nonākuši ciešā kontaktā ar dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas satur Sibīrijas mēra izraisītāju. Dzīvnieku saslimšanas gadījumi sastopami visā pasaulē, tomēr  galvenokārt ar Sibīrijas mēri slimo zālēdāji Amerikas dienvidu un centrālā daļā, Eiropas dienvidu un austrumu daļā, Āzijā, Āfrikā, Karību valstīs un Vidējos Austrumos.

Ceļotājiem risks saslimt ar Sibīrijas mēri tiek vērtēts kā ļoti zems. Tomēr dodoties uz reģioniem, kuros iepriekš ziņots par aizdomām vai konstatēti Sibīrijas mēra gadījumi, ieteicams izvairīties no tieša kontakta ar augsni un dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, no dzīvnieku ādas gatavotiem suvenīriem.

Katrs Sibīrijas mēra saslimšanas gadījums ir pakļauts individuālajai reģistrācijai un uzskaitei normatīvo aktu noteiktā kārtībā. Viens saslimšanas gadījums ar Sibīrijas mēri cilvēkam tiek uzskatīts par augsta līmeņa sabiedrības veselības apdraudējumu.

Mūsdienās Bacillus anthracis uzskatāms par vienu no nopietnākajiem potenciālajiem bioloģiskajiem ieročiem un ir iekļauts bioloģisko ieroču izgatavošanā izmantojamo aģentu A (augstākajā) bīstamības grupā. Piemēram, 2001. gadā ASV tika reģistrēti 22 Sibīrijas mēra gadījumi saistībā ar bioterorismu. Saņemot aizdomīgus sūtījumus, galvenais ir necelt paniku un ievērot vienkāršus priekšnosacījumus turpmākai rīcībai.

Inficēšanās ceļi

Sibīrijas mēra sporas salīdzinājumā ar citiem potenciālajiem bioloģiskas karadarbības aģentiem vidē ir visai stabilas un dabā var saglabāt dzīvotspēju un inficēšanas spēju desmitiem gadu ilgi. B. anthracis sporas ir izturīgas pret sausumu, karstumu, UV stariem, gamma starojumu un daudziem dezinfekcijas līdzekļiem.

Cilvēki visbiežāk inficējas:

  • ar iegriezumiem, brūcēm ādā (ādas forma)

  • ieelpojot Sibīrijas mēra izraisītāju (plaušu forma)

  • caur muti (piemēram, uzturā lietojot nepietiekami termiski apstrādātu inficēta dzīvnieka gaļu)

Risks inficēties no otras personas ir zems.

Ādas infekcija, kas ir visbiežāk sastopamā Sibīrijas mēra klīniskā forma, rodas lietojot no inficētiem dzīvniekiem (galvenokārt liellopiem, kazām, aitām) gatavotus produktus, piemēram, ādas vai vilnas izstrādājumus (sporas no vilnas izstrādājumiem var tikt arī ieelpotas), vai nonākot saskarē ar augsni, kas satur Sibīrijas mēra sporas. Risks inficēties ar Sibīrijas mēri pastāv arī laboratoriju darbiniekiem, kuriem ir cieša saskare ar B.anthracis.

Biežākie Sibīrijas mēra simptomi

Cilvēkiem iespējamas trīs galvenās slimības formas atkarībā no inficēšanās ceļa: caur ādu, ieelpojot vai infekcijas izraisītājam nonākot zarnu traktā. Katrai no Sibīrijas mēra formām ir raksturīgākie simptomi, kas var parādīties vidēji 7 dienu laikā. Plaušu formas gadījumā sporas var veģetēt saimniekā vairākas nedēļas pēc to ieelpošanas un simptomi var parādīties pat mēnesi pēc inficēšanās ar Sibīrijas mēra izraisītāju.

a)      Ādas forma ir visbiežāk konstatētā slimības forma, diagnosticēta līdz pat 95% Sibīrijas mēra saslimšanas gadījumos. Sākotnēji slimība izpaužas kā niezošs, blīvs plankumiņš, pēc 1-2 dienām – pūslītis ar šķidrumu, kas plīstot veido čūlu ar melnu vidu. Čūlai attīstoties plašumā, tai apkārt veidojas uztūkums, kas turpinās 5-6 dienas. Tam seko lēna strutainu krevelīšu parādīšanās un rētas veidošanās.

Neārstējot letāls iznākums paredzams no 5% līdz 20% gadījumu. Vairumā gadījumu ar agrīnu antibiotiku terapiju var izārstēt Sibīrijas mēra ādas formu, mirstība salīdzinot ar citām Sibīrijas mēra formām ir zema. Ārstējot ar antibiotikām, nāves gadījumi ir reti (<1%). Bez antibiotiku terapijas mirstības īpatsvars reģistrēts pat 20% apmērā. Visbiežāk ekspozīcijai pakļautas ir rokas, plaukstas, pirksti, seja un kakls, lai gan var tikt skarta jebkura ķermeņa daļa.

b)      Kuņģa un zarnu trakta formai raksturīgs nelabums, apetītes zudums, vemšana, drudzis, sāpes vēderā, caureja, ko izraisa akūts zarnu trakta iekaisums. Rodas čūlas, par ko liecina asiņaina caureja un vemšana ar asiņu piejaukumu. Agri noteikt diagnozi ir grūti un arī laicīgi uzsākot ārstēšanu mirstības koeficients ir ļoti augsts (>50%).

Neārstējoties letālo gadījumu skaits minētajām slimības formām var pārsniegt 85%. Pēdējo gadu laikā kuņģa un zarnu trakta formas uzliesmojumi reģistrēti Āfrikā un Āzijā pacientiem, kuri ēduši Sibīrijas mēra izraisītāju saturošu gaļu. 2010.gadā Sibīrijas mēra baktērijas atrastas arī Omskā (Krievijā) ražotos pelmeņos, uzliesmojuma rezultātā miris viens cilvēks.

c)      Plaušu forma starp Sibīrijas mēra formām sasniedz visaugstāko mirstību. Sākotnējie simptomi ir viegls drudzis, nespēks, nogurums, sauss klepus, apgrūtināta elpošana, sāpes muskuļos. Pēc īsa uzlabošanās perioda var sekot smagi elpošanas traucējumi, parādīties zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, izteikts drudzis, asiņainas krēpas, iestāties šoks un nāve. Ārstēšana agrīnā stadijā var būt veiksmīga, taču parādoties elpošanas traucējumiem ārstēšanai var būt par vēlu, un gandrīz 90% gadījumu nāve parasti iestājas 24-72 stundu laikā. 2001. gada oktobrī un novembrī ASV reģistrētajos gadījumos ar Sibīrijas mēra plaušu formu saslimušo pacientu mirstības īpatsvars bija ievērojami zemāks, tuvāk 50% – visticamāk, pateicoties nozīmīgiem sasniegumiem medicīnā un agresīvai antibiotiku terapijai.

Slimības ārstēšana

Inficēšanās gadījumā ar Sibīrijas mēri, ārstēšanās jāuzsāk nekavējoties. Ārstēšanu veido 60 dienu antibiotiku kurss un simptomātiskā medicīniskā aprūpe (sirds-asinsvadu, temperatūras samazināšanas, pretiekaisuma u.c. līdzekļu lietošana, lai uzturētu  orgānu funkcijas). Ārstēšanas iznākums ir atkarīgs no slimības formas un no tā, cik ātri ir uzsākta ārstēšana.

Apstiprināta kontakta gadījumā ar Sibīrijas mēra sporām, maksimāli ātri jāuzsāk antibiotiku profilakse. Profilakses pasākumus nepieciešams turpināt, līdz tiek izslēgtas kontakta iespējas ar B.anthracis. Līdz ieelpoto sporu attīstības sākumam var turpināties ilgstošs bezsimptomu periods, tāpēc profilaksi, līdzīgi kā ārstēšanu, nepieciešams turpināt 60 dienas.

Slimo personu un kontaktpersonu izolēšana nav nepieciešama. Taču ļoti būtiska ir precīzu norādījumu sniegšana saslimušajām personām par piesardzības pasākumiem, lai novērstu/samazinātu infekcijas izplatīšanās risku. Jebkādu aizdomīgu simptomu gadījumā, nepieciešams nekavējoties meklēt mediķu palīdzību.

Profilakse

Visefektīvākie Sibīrijas mēra profilakses līdzekļi ir mājas dzīvnieku saslimstības samazināšana un likvidēšana,  stingra veterinārā uzraudzība, slimo dzīvnieku iznīcināšana un apglabāšana, kā arī dzīvnieku vakcinācija.

Sibīrijas mēra vakcīna ir pieejama cilvēkiem, kuriem pastāv augsts risks inficēties ar B.anthracis, pildot darba pienākumus; piem., laboratoriju darbiniekiem. Vairumā valstu vakcīna nav pieejama komerciālos nolūkos. Ārī Latvijā nav pieejamas Sibīrijas mēra vakcīnas.

Parādoties Sibīrijas mērim raksturīgiem simptomiem vai pamatotu aizdomu gadījumā par iespējamu saslimšanu, nekavējoties jāvēršas pie ārsta! 

Attēls: http://www.cdc.gov/

 

Atpakaļ