Latviski    In English    По-русски
Glābt un saglabāt cilvēku dzīvības

Gripa

Gripa ir vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīga augsta infekciozitāte un infekcijas izplatība epidēmijas veidā.

Slimības sākums ir akūts – drebuļi, augsta temperatūra, stipras muskuļu sāpes, galvas sāpes, sāpes acu ābolos. Uz šī fona sākas katarālas parādības - aizlikts deguns bez iesnām, kasīšanas sajūta rīklē un sauss mokošs klepus.

Gripas epidēmijas Latvijā vērojamas katru gadu ziemas/pavasara periodā, un parasti tās ilgst no 5 līdz 8 nedēļām. To laikā vidēji saslimst 10% - 40% valsts iedzīvotāju. Vissmagāk slimība norit riska grupas pacientiem (skat. vakcinēšanās pret gripu).

Par epidēmiju uzskata gripas saslimšanas biežuma strauju pieaugumu un izplatīšanos kādā noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā. Gripas epidēmijas tuvošanos var prognozēt,  šim nolūkam tiek veikts augšējo elpceļu infekciju monitorings.

Epidēmiju, kas skar plašas ģeogrāfiskās teritorijas vai kontinentus sauc par pandēmiju. Gripas pandēmijai raksturīgs ievērojams gripas saslimšanas gadījumu pieaugums un strauja infekcijas izplatīšanās ar daudziem smagas formas gadījumiem un netipiski augstu mirstību. Pandēmija var būt ilgstoša – no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem. Latviju gripas pandēmija pēdējo reizi skāra 2009.gadā, visā pasaulē izplatoties jauna tipa vīrusam  A/H1N1.

Informācija iedzīvotājiem par gripu un gripas vakcināciju

Inficēšanās

Gripas ierosinātājs ir gripas vīruss, kas no citiem vīrusiem atšķiras ar savu mainīgo dabu — ik gadu tas parādās citā kombinācijā. Vīrusam nokļūstot cilvēka organismā, sāk veidoties antivielas. Jo ātrāk organisma imūnsistēma izveido antivielas, jo ātrāk izveidojas imunitāte. Gripas infekcijas avots ir slims cilvēks. Inficētajam cilvēkam klepojot, runājot, un šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Vīrusi var izplatīties pat 6 metru attālumā. Cilvēks inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti.

Inkubācijas periods jeb laika posms no inficēšanās līdz saslimšanas brīdim ir aptuveni 2 dienas. Gripas slimnieks var inficēt apkārtējos pēc simptomu parādīšanās līdz 5-7 dienām no simptomu parādīšanās.  

Kā sevi pasargāt?

Organisma pretošanās spējas ir noteicošais faktors slimības norisē, tāpēc ir svarīgi organismu stiprināt. Pēc iespējas vairāk uzturā lietojiet šķidrumu. Iekļaujiet ēdienkartē pēc iespējas vairāk produktus,  kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību — svaigus kāpostus, ķiplokus, lociņus, citrusaugļus, jāņogas. Lietojiet uzturā skābpiena produktus – tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūnsistēmu. Ķiplokam piemīt baktericīdas un imūnstimulējošas īpašības. Nozīmīga loma ir C vitamīnam, kas organismā veicina vīrusu iznīcinošu vielu izstrādi. Tāpēc ēdiet daudz kivi, mežrozīšu augļus, cidonijas, dzērvenes, saldos piparus, apelsīnus un greipfrūtus.

  • Dienas laikā pēc iespējas biežāk mazgājiet rokas, īpaši tad, ja ir bijusi saskare ar slimiem cilvēkiem!

  • Regulāri vēdiniet telpas, tādējādi samazinot gripas vīrusu daudzumu tajās! Šķaudot un klepojot aizklājiet muti un degunu ar vienreizlietojamo kabatas lakatiņu!

  • Gripas gadījumā ieteicams izmantot tikai vienreizlietojamos kabatas lakatiņus (salvetes).

  • Rūpīgi veiciet telpu mitro uzkopšanu!

  • Izvairieties no publisku pasākumu un vietu apmeklēšanas (sabiedriskais transports, teātris, kino, tirgus u.c.).

  • Sekojiet, lai bērni ievērotu personīgās higiēnas prasības!

Vakcinēšanās pret gripu

Imunitāti pret gripu var izveidot arī mākslīgi, ievadot organismā vakcīnu, kas satur dzīvu novājinātu gripas vīrusu antigēnus. Tā izraisa antivielu veidošanos, bet neizraisa slimību. Gripas vīrusa mainības dēļ katru gadu vakcīna ir jāizstrādā no jauna, līdz ar ko arī jāvakcinējas ir katru gadu no jauna.

Vakcinēties ir ieteicams rudens sākumā, kad gripas epidēmija vēl nav sākusies. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 80% vakcinēto personu ar gripu nesaslimst, bet 20% izslimo gripu vieglā formā. Cilvēkiem pēc 60 gadiem imunitāte izveidojas tikai 60% līmenī, taču saslimušajiem gripa norit bez komplikācijām.

Vakcinācija pret gripu ik gadus ieteicama ikvienam, tomēr Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi īpaši aicina vakcinēties tos cilvēkus, kuriem saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām norit smagā formā un ir augsts gripas komplikāciju risks. Tie ir:

  • cilvēki, kuri slimo ar hroniskām plaušu (t.sk. astmu), sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām;

  • cilvēki, kuri plāno operācijas vai ārstēšanos stacionāros;

  • bērni no sešu līdz 24 mēnešu vecumam, jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte pret nevienu no gripas vīrusiem;

  • cilvēki, kuri vecāki par 65 gadiem, jo šajā vecumā imūnā sistēma vairs nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret saslimšanu un nereti saasinās arī hroniskās slimības, kas kopā ar gripas vīrusu var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas;

  • grūtnieces un sievietes, kuras plāno grūtniecību gripas sezonā;

  • mediķi un sociālie darbinieki, kuri rūpējas par pacientiem ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs.


Valsts 50% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu:

1) personām vecumā no 65 gadiem;

2) pieaugušajiem, kuri pieder pie šādām veselības riska grupām:

  • personas ar hroniskām plaušu slimībām;

  • personas ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa;

  • personas ar hroniskām vielmaiņas slimībām;

  • personas ar hroniskām nieru slimībām;

  • personas ar imūndeficītu;

  • personas, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju;

3) grūtniecēm

 

Valsts 100% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu:

1) bērniem vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem;

2) bērniem vecumā no 24 mēnešiem līdz 18 gadiem, kuri pieder pie šādām veselības riska grupām:

  • bērni ar hroniskām plaušu slimībām;

  • bērni ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa;

  • bērni ar hroniskām vielmaiņas slimībām;

  • bērni ar hroniskām nieru slimībām;

  • bērni ar imūndeficītu;

  • bērni, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju;

  • bērni, kuri ilgstoši saņem terapiju ar ac. acetylsalicylicum

Slimības simptomi

Pirmās saslimšanas pazīmes parādās 48-72 stundas pēc inficēšanās. Saslimšanu ar gripu raksturo:

  • pēkšņs slimības sākums;

  • galvassāpes;

  • paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis;

  • ”kaulu laušanas” sajūta; muskuļu un locītavu sāpes;

  • iekaisis kakls, aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus;

  • vājums un bezspēks.

Gripa var izraisīt komplikācijas, piemēram, bronhītu, pneimoniju, deguna blakusdobuma iekaisumu, vidusauss iekaisumu, miokardītu u.c.

Slimības ārstēšana

Parādoties pirmajām gripas pazīmēm, palieciet mājās, neapmeklējiet darbu, skolu vai publiskus pasākumus un konsultējieties ar ārstu! Atcerieties, ka neievērojot piesardzības pasākumus, varat apdraudēt savus kolēģus, tuviniekus un apkārtējos!

Lielākā daļa saslimušo no drudža un citiem simptomiem atgūstas aptuveni 7 dienu laikā. Ar gripu slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, uzņemt daudz šķidruma, izvairīties no alkohola un tabakas lietošanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai.

Iesakām pirms saslimšanas, konsultējoties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu, iegādāties bezrecepšu medikamentus, kas pazemina ļoti augstu ķermeņa temperatūru, kāda mēdz būt, saslimstot ar gripu. Nevajadzētu aizmirst, ka maziem bērniem temperatūras pazemināšanai tiek lietotas citas zāļu formas nekā pieaugušajiem – sīrupi, svecītes.

Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā 2–5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības.

 

Saslimšanas gadījumā sazinieties ar savu ģimenes ārstu! Ārpus ģimenes ārsta darba laika mediķu konsultāciju var saņemt, zvanot uz Nacionālā veselības dienesta ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17 vakarā līdz 8 rītā, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti). Gadījumi, kad jāvēršas pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības zvanot 113 norādīti sadaļā "Kad saukt NMP".

Attēls: http://www.niaid.nih.gov

 

Atpakaļ