Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsakšana

Jautājums: Kādos gadījumos, izsaucot ātro palīdzību, nav jāmaksā par tās pakalpojumiem. Vai ir atšķirība samaksas ziņā tad, ja ātrie tiek izsaukti sabiedriskā vietā, vai sasirgušais to izdara pats, mājas apstākļos?

Atbilde: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde vienmēr tiek nosūtīta, ja pacienta vai cietušā cilvēka dzīvībai, veselībai draud briesmas, piemēram, mājās vai sabiedriskā vietā ir gūtas smagas traumas, ir dzīvību apdraudoša asiņošana, nopietni, smagi lūzumi, iekšēji asins izplūdumi, ir bezsamaņa, nav elpošanas u.c.
Mediķu brigādes izbrauc arī uz ceļu satiksmes negadījumiem, tāpat nereti steidz palīgā cilvēkiem, kuri gūst nopietnas traumas strādājot mežā, mājā, darba vietās ar dažādām ierīcēm vai mehāniskiem agregātiem (noraujot ķermeņa daļas, gūstot vaļējus lūzumus, politraumas u.c.).
Brigādes tiek nosūtītas izsaukumos arī dažādu pēkšņu un nopietnu saslimšanu gadījumos, kad nepieciešama neatliekama mediķu palīdzība, lai glābtu cilvēka dzīvību, piemēram, ja ir sirdslēkme, insults, pēkšņs elpas trūkums, krampji u.c.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dispečers jau telefonsarunas laikā noskaidro situāciju un ja cilvēka veselība, dzīvība ir briesmās, brigāde tiek izsūtīta - par brigāžu mediķu sniegto palīdzību šādos gadījumos nav jāmaksā.
Taču mēdz būt situācijas, kad zvanītājam nav tieša apdraudējuma dzīvībai, veselībai – šādos gadījumos tiks ieteikts sazināties ar savu ģimenes ārstu vai pašam vērsties tuvākajā traumpunktā, slimnīcas uzņemšanas nodaļā.


Jautājums: Vai ātrā palīdzība var atteikt izsaukumu, ja diennakts laikā ātrie tiek saukti atkārtoti, bet iepriekšējā reizē (reizēs) pacients ir atteicies no braukšanas uz slimnīcu?

Atbilde: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dispečercentra dežūrārsts var atteikt izsaukumu, ja pēc sniegtās informācijas pa telefonu ir skaidrs, ka cilvēka veselība vai dzīvība nav kritiskā stāvoklī. Taču, ja zvanītājs uzstāj, ka vēlas, lai ierodas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, tad jau telefonsarunas laikā viņš tiek brīdināts, ka par šo izsaukumu būs jāmaksā (saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto cenrādi jāmaksā 28,21 lati).


Jautājums: Kādos gadījumos hospitalizācija var tikt veikta, neatkarīgi no pacienta nevēlēšanās doties uz slimnīcu?

Atbilde: Ja pacients atsakās doties uz slimnīcu, šādos gadījumos viņam būs jāparakstās speciālā dokumentā, ka viņš atsakās doties uz slimnīcu, apzinoties risku savai veselībai un dzīvībai.
Pret pacienta vai cietušā gribu mediķi nevar viņu nogādāt slimnīcā, izņemot situācijas, ja mediķi izsaukuma laikā konstatē pacientam akūtus psihiskus traucējumus, kuru dēļ viņš apdraud pats savu dzīvību vai apkārtējos cilvēkus.
Ja pēc atteikšanās doties uz slimnīcu atkārtoti diennakts laikā tiek izsaukta ātrā palīdzība, dispečeram būs jāreģistrē jauns izsaukums, jānoskaidro veselības stāvokļa apdraudējums un ja būs nepieciešama neatliekama palīdzība, brigāde tiks izsūtīta atkārtoti.
Ja brigāde ir atbraukusi pie pacienta, izvērtējusi veselības stāvokli un mediķi viņam rekomendē doties uz slimnīcu, aicinām ieklausīties mediķu teiktajā - nopietnu saslimšanu vai traumu gadījumos veselības stāvoklis var pasliktināties ļoti strauji un cilvēks var nepagūt izsaukt otrreiz palīgā mediķus!

 

Atgādinām, ka veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi var izsaukt, zvanot uz numuru 113.
Savukārt vienkāršāku saslimšanu vai traumu gadījumos aicinām sazināties ar savu ģimenes ārstu vai pēc viņa darba laika zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (tas strādā darba dienās no 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās - visu diennakti).

Par veselībai, dzīvībai bīstamiem stāvokļiem var liecināt:

• Pēkšņi sirdsdarbības traucējumi, sāpes sirds apvidū, auksti sviedri, samaņas zudums.


• Pēkšņs elpas trūkums, smakšanas lēkmes vai aizdusa.


• Pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums.


• Pēkšņas sāpes vēderā, saindēšanās, vemšana, intensīva caureja.


• Pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi.


• Pēkšņi psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums.


• Pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai urinācijas traucējumi.


• Dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana un alerģiskas reakcijas u.c.